Telpu uzkopšana

Lai cik skrupulozi un cītīgi tiktu veikta ikdienas telpu uzkopšana, ar laiku, tomēr ir novērojams, ka ikdienā pielietotās tīrīšanas metodes nenodrošina ideālu rezultātu. Precīzāk būtu teikt, ka pat ideālākā ikdienas telpu uzkopšana tikai palielina laika nogriezni starp ģenerālajām tīrīšanas reizēm. Kāpēc tā? Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir cilvēcīgais faktors jeb rutīnas darbs. Nav pat svarīgi vai ikdienas uzkopšanu veic uzkopšanas specialists vai rūpīga mājsaimniece, visiem cilvēkiem ar laiku izveidojas sava tīrīšanas “metode”. Pilnīgi neapzināti tiek tīrītas vienas un tās pašas virsmas, ar vienādām tīrīšanas metodēm, līdzekļiem un pat līdzīgā apgaismojumā. Un tas ir pilnīgi normāli un saprotami. Vēl viens faktors ir tīrīšanas metodes, izmantotais tīrīšanas inventārs un tīrīšanas līdzekļi. Piemēram baltu pvc logu rāmju tīrīšana, ikdienā tie netiek tīrīti pietiekami regulāri, labākajā gadījumā tiek noslaucīti putekļi ar mikrošķiedras drānu un universālu tīrīšanas līdzekli. Kā rezultātā logu rāmju stūros un citās grūtāk pieejamās vietās veidojas netīrumu “sanesumi” un labā apgaismojumā var redzēt baltā toņa pārejas. Ģenerālā tīrīšana paredz, ka pvc detaļām tiek izmantots specializēts tīrīšanas līdzeklis, kā arī netiek tīrīts ar mikrošķiedras drānu, bet, piemēram, melamīna sūkli, kam ir lielāka tīrīšanas efektivitāte uz gludām virsmām.

Apskatīsim vēl vienu piemēru par grīdu tīrīšanu. Ikdienā, visbiežāk, nelielās platībās mitrā grīdu uzkopšana tiek veikta ar mopu vai tamlīdzīgu uzkopšanas metodi. Šī metode ideāli strādā pie nosacījuma, ka materiāls, kas paredzēts netīrumu uztveršanai tiek regulāri izskalots un atbrīvots no uzkrātajiem netīrumiem. Bet to var attiecināt tikai uz pilnīgi gludām virsmām, piemēram vaskotām vai lakotām virsmām. Ko līdz grīdai ir neliels reljefs, nav svarīgi, vai tas ir lamināta segums ar reljefu vai flīžu grīda ar šuvēm, visi padziļinājumi, kas ir zemāk par pamatvirsmu ir pakļauti pastiprinātai netīrumu uzkrāšanās iespējai. Protams ikdienā to neredz un tikai ar laiku var novērtēt, ka flīžu šuves ir kļuvušas tumšākas un nepieciešama padziļināta jeb ģenerālā tīrīšana. Ar, jau pieminētajām, gludajām virsmām problēmas rodas, tīrot telpas stūrus vai citas grūtāk pieejamas vietas. Šeit nevar veikt ierastās tīrīšanas kustības kā rezultātā arī nav nepieciešamais piespiediens vai kustība, lai savāktu netīrumus. Tāpat arī telpas malās gar grīdlīstēm tīrīšana ir apgrūtināta, jo tīrīšana notiek ar vienvirziena kustību, tīrāmais mops pietiekami labi neaizsniedz stūra tālāko punktu, kā rezultātā var veidoties tumšāki ”sanesumi”. Vēl arī ļoti bieži ir redzama tīrāka līnija uz grīdlīstes, gar kuru tiek slidināts mops. Šie ir tikai daži piemēri, bet tādus var aprakstīt neskaitāmi daudz.

Ģenerālās tīrīšanas darbu apjomu novērtē individuāli uz vietas objektā, kopā ar klientu, apsekojot tīrāmās platības, novērtējot netīrības pakāpi, uzdodot precizējošus jautājumus, izzinot klienta vēlmes un citus jautājumus. Visbiežāk ar ģenerālo tīrīšanu saprot vispārēju telpu padziļinātu tīrīšanu, kad uzkopšanas speciālisti konkrētās telpās tīra un mazgā visas plaknes, tai skaitā sanitāros mezglus, logus un to rāmjus, virtuves iekārtas un skapīšus, ventilācijas izvadus u.c. Vēl jāizdala tāds ģenerālās tīrīšanas paveids kā tīrīšana pēc remontdarbiem. Tas ir posms starp to, kad celtniecības darbi pabeigti un klients sāk apdzīvot telpas. Šāda veida tīrīšanas darbi jau ir sarežģītāki un laikietilpīgāki. Tas tāpēc, ka uz virsmām ir uzkrājušies nosēdumi, kas ir radušies celtniecības materiālu apstrādes procesā un to neitralizēšanai nepieciešams vairāk laika un specifiski tīrīšanas līdzekļi. Visbiežāk šo pakalpojumu pasūta būvnieki pēc savu darbu beigšanas. Bet ir arī situācijas, kad pasūtītājs ar būvnieku nav precīzi atrunājuši tīrības pakāpi, kādai tai jābūt, nododot objektu, tad pasūtītājs pats uzmeklē uzkopšanas profesionāļus.

Pie vienreizējās uzkopšanas darbiem ir pieskaitāmi vesela virkne speciālo darbu, zemāk uzskaitīti populārākie un biežāk veicamie. Ja kādi darbi nav minēti šajā sarakstā, tas nenozīmē, ka tie netiek sniegti. Katram specifiskam darbam ir nepieciešama, tam paredzēta, iekārta vai aprīkojums, tāpēc dažreiz iekārtas tiek iznomātas no ražotāja pārstāvjiem. Par šādiem darbiem runājot, protams, lielu lomu spēlē tas, cik liela ir uzkopšanas kompānijas pieredze, cik gadus uzņēmums strādā uzkopšanas sfērā. Jebkurā gadījumā klientam, sastopoties ar vajadzību pēc specifiskiem tīrīšanas pakalpojumiem vajadzētu vērsties pie uzkopšanas profesionāļiem, kuriem telpu uzkopšana ir ikdiena, tie palīdzēs izvērtēt situāciju un ieteiks labāko veidu risinājumam.

Flīžu grīdu mazgāšanas process parasti sastāv no divām daļām. Viena ir flīžu mazgāšana, otra flīžu šuvju mazgāšana. Visbiežāk var sastapties ar situāciju, kad flīžu šuvju virsma ir mazliet zemāka par flīžu virsmu. Mazgājot flīzes ar iekārtām birste vai mazgāšanas disks nepietiekami skar šuvotāja virsmu, līdz ar to šuves ir jāmazgā vēl papildus. Var būt situācijas, kad šuves ir šauras un tikai nedaudz zemākas par flīžu virsmu, tad izmantojot mīkstāku birsti vai pietiekami elastīgu mazgāšanas disku, visu virsmu izdodas nomazgāt vienā paņēmienā. Flīžu mazgāšanai tradicionāli izmanto viendiska mazgāšanas iekārtu, papildinot to ar piemērotas cietības birsti vai mazgāšanas disku. Uzkopšanas speciālisti to nosaka apskatot konkrētās virsmas struktūru un pieņem lēmumu vadoties no uzkrātās pieredzes. Jo lielāka pieredze, jo pareizāks lēmums un rezultātā tīrāka grīda. Tomēr, vislielākā nozīme pieredzei ir pareizā tīrīšanas līdzekļa izvēlē. Neviens uzkopšanas speciālists nekad nepārzinās visus tirgū pieejamos profesionālos tīrīšanas līdzekļus, jo to ir ļoti daudz, bet svarīgi ir orientēties tajos, kurus izmanto visbiežāk.

Svarīgi ir atbildēt uz diviem galvenajiem jautājumiem- Kas sastāda pamat substanci netīrumu slānim uz flīzes? un Kurš tīrīšanas līdzeklis, to visefektīvāk likvidēs? Ja ir atbildes uz šiem jautājumiem, kas pierādās arī pirmajā metodes pārbaudes testā, tad rezultāts būs veiksmīgs. Ja nav pieredzes vai izpratnes par šiem procesiem un tiek eksperimentēts, tad labākajā gadījumā process ievelkas, sliktākajā var nejauši sabojāt flīžu virsmu. Arī ilgstoša slapjuma turēšana nav vēlama uz flīžu virsmas, jo, ja piemēram, grīdā, pie lieliem flīžu klājumiem, nav iestrādātas deformācijas šuves, tad ilgstoši grīdu mitrinot, flīžu segums var mitruma ietekmē piebriest un plesties. Ja šo nobīdi nekompensēs deformācijas šuve, tad sliktāk pielīmētā flīze var neizturēt spiedienu un atrauties no grīdas. Šādas situācija ir retums, bet tā lieliski ilustrē nepieciešamību pēc tā, lai mazgāšanas process norisinātos operatīvi.

Impregnēšanas pamatuzdevums ir tāda kā starpslāņa veidošana starp pamat grīdu un netīrumu slāni, panākot to, ka ikdienā telpu uzkopša ir efektīvāka. Impregnants ir caurspīdīgs šķidrs līdzeklis ar ko parasti apstrādā grīdu, kas ir ar spraudziņām, plaisiņām, maziem punkt veida padziļinājumiem utml. To uzklāj tā, lai tas aizpildītu visus padziļinājumus un poras un tur sacietētu, tādā veidā neļaujot tur uzkrāties netīrumiem. Uz līdzenas un gludas flīzes to nav lietderīgi klāt, jo flīzi ar gludu virsmu tāpat ir viegli uzkopt un tai nav padziļinājumu, kur netīrumiem uzkrāties, izņēmums ir flīžu šuves.

Jāņem vērā, ka vislabāk impregnēt ir tikko ieklātas flīzes, kamēr to porās nav vēl uzkrājušies netīrumi vai arī flīzes ir ļoti labi jāatmazgā. Pretējā gadījumā uzklājot impregnantu pa virsu netīrumiem, tie tur paliks uz ilgu laiku. Tirgū pieejami dažādi impregnanti, bet ģenerāli tie atšķiras ar to - uz kādas bāzes ražoti. Mēs izmantojam impregnantus uz ūdens bāzes, jo šādu uzklājot nav nepieciešamības pēc pastiprinātas telpu vēdināšanas, pretstatā, piemēram, klājot impregnantu, kas bāzēts uz šķīdinātāju bāzes.

Linoleja vaskošanas pamatuzdevums tāpat kā impregnantam ir nepieļaut netīrumu saskaršanos ar linoleju, kā arī aizsargāt grīdas segumu no fiziskas iedarbības, piemēram no cietām apavu zolēm. Linoleja grīdas segumus bieži izvēlas dēļ to dekoratīvajām īpašībām, toņa niansēm, lai mērķtiecīgi piešķirtu telpai kādu noskaņu vai krāsu salikumu. Bez aizsargvaska uzklāšanas šāda grīda ātri pazaudētu savu sākotnējo spožumu un arī nodilums būtu nevienmērīgs, īpaši iestaigātās “taciņas” pa kurām cilvēki pārvietojas visvairāk, savukārt stūros, kur nenotiek kustība, tas saglabātos kā jauns. Lai šo novērstu uz linoleja klāj aizsarvaska kārtu, parasti vismaz divās kārtās, kas tad arī novērš linoleja dilšanu. Šāda aizsargvaska kārta arī nodoršina to, ka ikdienas telpu uzkopšana tiek atvieglota, jo vaska virspuse ir gluda un netīrumiem nav kur aizķerties. Atkarībā no telpu noslodzes, ar laiku aizsargvasks nodilst un linolejam nepieciešams uzklāt jaunu aizsargkārtu, tad esošā vaska kārta tiek izšķīdināta ar speciālu līdzekli un nomazgāta, un pēc tam uzklāta no jauna. Klientam parasti tiek piedāvāts izvēlēties vai ir vēlme, lai vasks būtu spīdīgs vai matēts, vēl ir arī iespēja izvēlēties starp šiem - pusmatētu. Ja nav specifiskas prasības pēc spīdīgas grīdas, parasti klientiem iesakām matētu vasku, jo tas ir praktiskāks no ikdienas uzkopšanas skatu punkta, mazāk arī redzamas jebkuras švīkas vai skrāpējumi, kā arī vizuāli grīda ilgstošāk izskatās labāk un tādējādi attālina nākamo aizsargvaska maiņu.

Diezgan bieži sakaramies ar lūgumu pārvaskot, piemēram, lamināta grīdas segumu un citus segumus, kuri baidās no pārmērīga mitruma. Diemžēl, pareizi būtu šādus segumus vispār nevaskot. Ne jau pati vaskošana ir problēma, bet gan vaska noņemšanas- atjaunošana. Lai noņemtu veco vaska kārtu, nepieciešams to atmiekšķēt ar speciālu līdzekli, kas proporcijās sajaukts ar ūdeni. Sagatavoto šķīdumu uzlej uz vecās vaska kārtas, ļauj tam iedarboties un tad ar viendiska mazgāšanas mašīnu to mazgā, pēc tam šo sašķaidīto un nomazgāto šķidro masu savācot ar mitro vakuum sūcēju. Neviens nevar garantēt, ka tajās 10-15 minūtēs, kamēr šķidrums ir uz grīdas, grīda neuzsūks tik daudz šķidruma, lai, piemēram, lamināta grīdai neuzbriestu savienojuma vietas. Protams, ja šuvju vietas ir apstrādātas mitruma atgrūšanai, risks ir ļoti zems, bet 100% garantijas nav. Tāpēc vienmēr, ja kāds piedāvā šādas grīdas novaskot, ir jāprasa, lai detalizēti izstāsta kā tieši tiks nodrošināts, lai, noņemot veco vasku, mitrums neiekļūtu savienojuma vietās. Ja šāda plāna nav, no vaska uzklāšanas vajadzētu atturēties.

Mēs piedāvājam ieklāto mīksto grīdas segumu ķīmisko tīrīšanu. Iespējams vārdu salikums- ķīmiskā tīrīšana kādam asociējas ar ļoti indīgu vielu izmantošanu. Patiesībā tā ir tā pati mazgāšana ar sava veida specifiskām iekārtām un minētā ķīmija ir tīrīšanas līdzeklis, kas paredzēts tekstilam. Protams šie līdzekļi ir paredzēti maksimāli plašam netīrumu veidam, bet pamata substance ir paredzēta tekstila mazgāšanai. Šo līdzekļu pamatīpašība ir spēja šķīdināt un piesaistīt netīrumus, varētu pat teikt, ka tas ir sava veida lipeklis, tāpēc ir tik ļoti svarīgi pēc seguma mazgāšanas, šo lipekli kārtīgi izskalot. Ja tas netiek rūpīgi izdarīts, tad šai piesaistošai vielai paliekot mīkstajā grīdas segumā, tā strādā pretēji uzkopšanas interesēm- tā turpina piesaistīt netīrumus, segumu grūtāk ikdienā izsūknēt un segums pēc mazgāšanas ātrāk kļūst netīrs, un pat rūpīga ikdienas telpu uzkopšana to nespēj novērst. Lai cik universāli būtu šie līdzekļi, tie bieži vien netiek galā ar tādiem traipiem, kas ir iestāvējušies, īpaši no kafijas vai sarkanvīna. Tāpēc līdzekļu ražotāji atsevišķi piedāvā konkrētus līdzekļus dažādiem traipu veidiem. Te svarīgu lomu spēlē uzkrātā pieredze, jo nepareizi konstatējot traipu veidu, kaut vai sajaucot fundamentāli atšķirīgus – organiskas vai neorganiskas izcelsmes traipus un pielietojot nepareizu tīrīšanas metodi, vēlamais rezultāts var netikt sasniegts.

Pēc grīdas seguma ķīmiskās tīrīšanas ir jāatvēl laiks, lai segums izžūtu, tāpēc, ja telpas ir intensīvi noslogotas, vislabāk mazgāšanu plānot tā, lai uzreiz pēc tīrīšanas iekristu brīvdiena. Ja to nevar nodrošināt, tad vismaz vēlams, lai tīrīšanu veiktu vakarā un naktī tai ļautu izžūt. Mīkstā grīdas seguma žūšanas laiks ir atkarīgs gan no seguma blīvuma/garuma, gan arī no telpā esošās ventilācijas. Vislabāk, ja telpā var turēt vaļā logus un tiktu nodrošināta vēja plūsma, pretējā gadījumā telpā uzkrājas pārlieku liels mitrums un pārējie telpā esošie priekšmeti var uzņemt nevajadzīgu mitrumu.

Mīksto mēbeļu tīrīšanas princips ir ļoti līdzīgs mīkstā grīdas seguma tīrīšanai, tikai tīrīšanas procesā tiek izmantoti speciālie mēbeļu uzgaļi, tīrīšanas birstes kā arī nedaudz atšķiras tīrīšanas līdzekļi. Tāpat kā mīkstajam grīdas segumam arī mēbelēm jārēķinās, ka tām ir jāļauj izžūt. Atšķirībā no mīkstajiem grīdas segumiem, mēbeļu virsmās ir redzams katrs niecīgākais traips un arī tos nevainojami iztīrīt ir krietni sarežģītāk un laikietilpīgāk, tāpēc ir vēlams tīrīšanu veikt pēc iespējas ātrāk uzreiz pēc traipa rašanās. Ļoti efektīvi strādā mēbeļu auduma impregnēšana, kas dod lielas priekšrocības situācijās, kad uz mēbelēm parādās traipi, tos var veiksmīgi iztīrīt pašu spēkiem, jo impregnants traipu lokalizē un neļauj tam uzreiz iesūkties dziļākos auduma slāņos.